Grobiņas weikparks

grobinasveikpars

Grobiņas weikparks

01/07/2013
|
0 Komentāri
|

Veikparks ar jūras viļņiem nekonkurē
Atslēgvārdiveikbords | grobiņa |
Uz Ālandes upes Grobiņā ierīkots kabeļa veikparks, novēroja “Kurzemes Vārds”. Kopš maija beigām tas darbojas testa režīmā. Jānis Smilgainis, uzņēmuma “Ālandes ūdenssports” un veikparka īpašnieks, cer, ka nu mūspusē būs par vienu aktīvās atpūtas vietu vairāk. Viņa iniciatīvu pozitīvi vērtē arī pašvaldībā, jo tiks veicināta tūrisma attīstība.
Gan vasarā, gan ziemā
Veikparks atrodas netālu no Grobiņas Sporta centra. To viegli sasniegt no A9 šosejas, nogriežoties uz Bārtas ceļa. No tilta pār Ālandi, ko pa ceļam nākas šķērsot, labajā pusē ierīkotā atpūtas vieta viegli pamanāma. Vaicāts, kāpēc tieši šī vieta izraudzīta kā piemērotākā veikparkam, J. Smilgainis skaidro, ka to noteicis attālums no viena upes krasta līdz otram. “Tuvākajā apkārtnē tas ir platākais,” viņš saka. Atrast Liepājā piemērotu vietu nav izdevies. Bijusi doma par Liepājas ezeru, taču dažādu apstākļu dēļ tā atmesta. Turklāt ļoti pretimnākošs bijis Novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, kuram prezentētā ideja iepatikusies.
Kabeļu veikbordā atšķirībā no klasiskā veikborda netiek izmantota laiva, tās vietā ir lineārās trošu sistēmas iekārta, kas nostiprināta vairākus metrus virs ūdens. Ar laiku Grobiņas veikparkā plānots uzstādīt konstrukcijas – tramplīnus, slīdvirsmas, pa kurām bezbailīgākie varēs izpildīt daudz vairāk interesantu un dinamisku triku.
Veikparkā miers nevaldīs arī ziemā. “Šajā pusē kalnu nav. Stabus skrūvēsim nost un uzstādīsim tepat pļavā. Tā ka varēs snovot. Princips saglabāsies, tikai viss notiks uz cietas virsmas.”
J. Smilgainis nav dzimis grobiņnieks, šurp pārcēlies pirms gada. Dzīvojis Tukuma pusē. Pirms pieciem gadiem aizrāvies ar kaitbordu. “Braucot kaitot, nereti bija jāizvēlas – vai doties uz Liepāju, pilsētu ar vispiemērotāko pludmali šim sportam, vai uz Ventspili, kur ir plašs aktīvās atpūtas piedāvājums arī citiem līdzbraucējiem.” Ideja par to, ka šajā pusē varētu ierīkot veikparku, noskatīta Milzkalnā, kur sievai mācījis kaitot. “Redzētais iepatikās, un izdomājām, ka arī šajā pusē ko tādu vajadzētu. Kaitotāju ir daudz, sporta veids populārs,” teic J. Smilgainis, norādot, ka vieni no regulāriem klientiem varētu būt tieši jūras viļņu vagotāji. Un ne tikai dienās, kad nav vēja.
To apstiprina neviltotā sajūsma, kas dzirdama, vērojot testa braucienus. Izmēģināt tos palūgti biedrības “Kites.lv” puiši. Viens no viņiem bija Māris Mahts. “Nesen braucu aiz laivas. Man nepatika. Izcelties ir ļoti grūti, visu laiku velk pie ūdens. Braucot ar kabeli, ir pavisam citādāk,” salīdzina kaitotājs.
“Taču ar jūru un vēju nekonkurēju, drīzāk viens otru papildinām,” smaidot saka J. Smilgainis par savu ierīkoto atpūtas vietu.
“Tu vari vairāk!”
Kaitbordists Kaspars Putniņš priecājas par ierīkoto veikparku, jo kabeļu veikbords ir radniecisks kaitbordam. “Cilvēks, kurš gribēs mācīties kaitot, vispirms varēs atnāk uz šejieni, pabraukāt un saprast, kā vispār nostāties uz dēļa, kā balansēt. Pēc tam jau varēs mēģināt dīdīt pūķi, kaut kādas prasmes būs uztrenētas. Ļoti iespējams, ka, pateicoties veikparkam, mūspusē pieaugs kaitbordistu skaits.”
Kā vērtē izbraucienu? “Pārsvarā viss balstās uz rokām. Diezgan nogurdinoši. Tādēļ iesaku – brauciet šurp vismaz divatā, lai varat savstarpēji mainīties. Pietiek ar desmit, piecpadsmit minūtēm, tad jāatpūšas, esi piekusis.” K. Putniņš novērojis: tas, kurš uzķer, ka līkums jāiziet ar inerci, aiziet tālāk bez kritiena. Ja ir kritiens, vēlams rokas uzreiz atlaist vaļā, jo trose turpina iesākto kursu.
J. Smilgainis piekrīt, ka, skatoties no malas, cilvēku varētu pārņemt šaubas, vai es maz varu kaut ko tādu izdarīt. “Jā, ir kas netic. Bet skaties, ka jau pēc pusstundas var galā bez problēmām apgriezties. Tādēļ arī mūsu moto skan: “Uzdrošinies, tu vari vairāk!””
Drošība pirmajā vietā
Pirms brauciena uzsākšanas dzirdam J. Smilgaiņa īso instruktāžu kārtējam trases testētājam. Lai vislabāk uzsāktu braucienu, dēlis jāliek perpendikulāri kabelim. “Citam sanāk izcelties ar pirmo reizi, citam vajag vairāk laika,” novērojis veikparka saimnieks. “Viena lieta ir stāstīt, bet pašam jāizjūt.”
Visu sarunas laiku J. Smilgainis rokās tur kabeļa vadības pulti un seko līdzi uz ūdens notiekošajam. Viņš kontrolē, ar kādu ātrumu raut braucēju uz priekšu – ātrums var sasniegt 40 kilometru stundā. Ja braucējs krīt, operators, tas ir, Jānis, pievelk klāt trosi un brauciens var turpināties no tās pašas vietas. Sistēmu darbina elektromotors. Lai pakalpojums būtu pieejams plašākam cilvēku lokam ar dažādu maciņu biezumu, tiek domāts par to, kā piesaistīt vairāk finanšu līdzekļus, rakstot projektus.
Trasē var braukt kā ar veikborda dēli un ūdensslēpēm, tā arī ar gumijas pūsli, tikai jānomaina sakabe. Inventārs un hidrotērps tiks piedāvāts nomā. Tā kā atrakcijas paredzētas ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, īpaši padomāts par drošības pasākumiem. Braucēji tiek apgādāti ar glābšanas vestēm, iesācējiem jālieto arī aizsargķivere.
Veikparka izveide ir tapšanas posmā, paskaidro J. Smilgainis. Vēl ir iecere upes krastā uzbūvēt terasi un ierīkot vasaras kafejnīcu, lai interesenti varētu ērtāk baudīt notiekošo. Tam vēl nepieciešami naudas līdzekļi. To, cik jau ir ieguldīts, uzņēmējs neatklāj. “Esam vairāki entuziasti, domājam ar šo projektu startēt Hipotēku bankas starta programmā jaunajiem uzņēmējiem “Altum”.”

Autors: “Kurzemes Vārds”