Balkāni - Kā kaito Balkānos jeb septembris labākais peldēšanās mēnesis.

cc

Balkāni – Kā kaito Balkānos jeb septembris labākais peldēšanās mēnesis.

15/10/2013
|
0 Komentāri
|

Varu padalīties pieredzē, kas iegūta, ceļojot pa Balkāniem.
Pirmais mūsu ceļojuma galamērķis bija Ulcinj pilsēta Melnkalnē. Melnkalne, saukta arī Črna Gorje vai Montenegro, ir pavisam neliela valstiņa, iespiesta Adrijas jūras krastā starp Albāniju un Horvātiju. Melnkalnē kaitošanas tradīcijas nav tik senas un arī pludmale, kas paredzētas kaitbordam ir tikai viena, bet tā ir Veļikij Pļaž. Paši melnkalnieši uzskata, ka šī pludmale ir garākā dabiskā smilšu pludmale Eiropā (veseli 13 km!). Tā kā pie pludmales aug meloņu lauki, vietējo to sauc arī par Meloņu pludmali, bet pēc mūsu novērojumiem, to droši varēja dēvēt arī par klīstošo suņu populācijas galveno mītnes vietu tuvākajā apkārtnē. Interesanti, ka pludmale beidzas pie Bojanas upes ietekā jūrā, kur upe ir dabiska robežšķirtne ar Albāniju. Šajā upes ietekā kaitbordistiem ir savs prieciņš iebraukt upes grīvā, kā arī pavērot pludmali, kas ir domāta nūdistiem. Veļikij Pļaž ir vairākas pludmales, ka smalki nes pasaulē pazīstamus vārdus : Capocabana, Kite Surfing Paradise, Lady beach uc. Tomēr izejot pludmalē, letiņu noteikti pārsteigs smiltis, kas nebūt nav ne baltas, ne smalkas kā pie mums, salijušas smiltis ir netīri tumši pelēkā krāsā, kuru izraibina cigarešu izsmēķi un draza.

IMG_3526
Pirmais, kas mūs sagaida Surf beach ir virpuļvētra tikai pārsimt metru attālumā, kas nonākot krastā, norimst melnajā smiltī. Pavisam netālu jūrā veidojas vēl vairāki ūdens stabi, skats ir iespaidīgs. Kad virpuļviesulis ir pārgājis, var iemēģināt Adrijas jūru.
IMG_3451

Tā kā tūrisma sezona ir jau gandrīz „aizbraucis vilciens”, pludmalē tikai vietējie, daudzi mācās, jo sezonas laikā apmācīt tūristus ir jauns naudas pelnīšanas lauciņš. Vietējie laipni un runātīgi.
IMG_3314
Ja nepūš, Melnkalne ir „kalnainu un ezerainu” skatu pilna, var atrast daudz nostūrus, kur laiks ir sastindzis.
IMG_3186
Ja gribās adrenalīnu, var pamēģināt paceļot pa Albāniju, robežpunkts ir tikai piecpadsmit kilometru attālumā. Albānija arī pieredzējušam šoferim liks pārdomāt , kas ir svarīgāk – braukšanas stāžs, prasme vai vienkārši veiksme. Apmešanās vietu izvēlējāmies Ulcinj pilsētā (lai atcerētos, mīļi saucām par bulciņju). Pilsēta neliela un jauka, tajā 70% iedzīvotāji albāņi, tādēļ mošanās ar mošeju skaņām ir garantēta katru rītu. Noteikti vispirms noskaidrojiet, cik augstu atrodas miteklis, lai katra iziešana uz pilsētu nebeigtos ar trīcošām kājām un aizdusu. Virtuve līdzīga itāļiem: pastas, lazanjas, kebabi, vietējie brūvējumi no pupiņām, labs mājas rums. Cenas normālas, nauda eiro.

Grieķijā mūsu galapunkts bija Lefkādas sala. Tā ir vienīgā no Jonijas salām, kurā var nokļūt nelietojot peldošos transportlīdzekļus. Sala tā ir, jo savienojuma vieta ar sauszemi ir prāmis, kas kalpo gan par pārbraucamo, gan paceļamo, gan izgriežamo tiltu. Lefkāda ir pavisam neliela: garumā ap 35 km, platumā 20km, pazīstama ar savām Jonijas jūraszilajām skaistajām pludmalēm. Pludmales salā ir ik pa pāris kilometriem, kopā vairāk kā divdesmit, katra atšķirīga un ar savu „odziņu”. Pazīstamākā ir Porto Katsiki pludmale.
IMG_2764
Kaitbords iemitinājies Ioannis jeb Fleva smiltīs lielas lagūnas krastā. Pludmale atrodas netālu no Lefkādas pilsētas, paceltos kaitus var redzēt no pilsētas centra, tādēļ, tikko sāk pūst, kaitbordisti sabirst no visām malām.
IMG_2634
Pludmale sadalīta, kaitskola atrodas tālāk no aktīvās zonas. Ūdens absinta krāsā, bet iesācējiem šeit grūti, jo dziļums sākas pusmetru no krasta un zilajā ūdenī slēpjas klints bluķi. Tālāk no krasta ūdens maina krāsu uz tumšāku toni un var saskatīt rifus.
eef
Vietējie apmāca tūristus, daudz meitenes, kuras gan brauc, gan apmāca. Līmenis augstāks kā Melnkalnē, daudzi rāda augstu klasi. Vietējie draudzīgi, stāsta, ka sezona ir galā, jo vējš atkarīgs no gaisa temperatūras. Tā kā ārā ir „tikai” 27 grādi pa dienu, vējš pēcpusdienā ieskrienas līdz 6-7 metriem. Vējš ir katru pēcpusdienu un ar lielāku pūķi var braukt arī visu septembri.
Rītus var pavadīt iemēģinot pludmales. Snorkelēt vislabāk Nikitas pludmalē. Var izbraukāties ar kuģīti pa Jonijas salām, jo Itaka un Kefalonija, Skorpionu sala ir labi saskatāmas no krasta. Trīs stundu braucienā ir slavenie Meteoras klosteri.
ee
Pati sala ir kalnaina un izbrauciens pa vietējiem kalnu klosteriem noteikti pacels pulsa rādītājus. Apmesties labāk kādā mazā miestiņā blakus pludmalei, jo Lefkādas pilsēta ir skaļa un tūristu pilna. Nacionālais dzēriens ouzo sajūsmina tikai anīsa cienītājus, bet, cik vietējā Metaxa garšo savādāk kā Latvijā nopērkamā, katram jāpamēģina pašam. Cenas veikalos tieši kā pie mums, krīze ceļotājiem pasaudzē maciņus. Atpakaļceļu iesakām caur Maķedoniju – būsiet pabijuši Disnejlendā un padomju idealoģijas virsotnēs vienlaicīgi.