Kad klāt vasara un atvaļinājumi, rodas ideja, ka Baltijas
jūra nav vienīgais zilais pleķis kartē kaitošanas priekam.Adrijas jūra ar savām
lagūnām, līčiem un pastāvīgajiem vējiem Horvātijas piekrastē ir ideāla vieta kur
nodoties kaitošanas priekiem.
Pati senākā un populārākā kaitvieta Horvātijā ir Brac salas
pilsētiņa Bol ar konstanto termisko mistrālu 7-12 m/s.Bet, ja neatrodies uz
kontinenta, katra pārcelšanās ar prāmi ierobežo gan laiku izbraucieniem, gan
patukšo kabatu.
Ideāla vieta iesācējiem un triku pilnveidošanas meistariem
ir mazā, baltā pilsētiņa Nin Velebitu kalnu pakājē.
Arī te mistrāls ir biežs viesis un vietējiekaiteri iemāca
atpazīt laika apstākļus – ja no rīta virs kalniem veidojas mazi , balti
mākonīši, tad ap vieniem sāk pūst un pūš ļoti stabili.Nin pludmale ir gara
strēmele lielā lagūnā, dziļums pirmos 200 m nekāds un viļņu praktiski nav.
Problēmas pēdām sagādā lielie gliemežvāki un arī uzkāpt uz
krabja nesagādā sevišķu jautrību, vienīgais labums, ka tie ir ātri
bēdzēji..Pati pludmale smilšaina un pietiekami gara , lai nebūtu jākrusto
striķi ar citiem kaitot gribētājiem .Vietējie guru stāsta, ka uzkaitot no sirds
var pavasarī, septembrī un oktobrī, jo laiks ideāli vējains un ūdens
temperatūra ilgi saglabājas kā vasarā.
Horvātijas piejūras baltās pilsētiņas apaugušas ar divstāvu
un trīstāvu privātmājām, bet ne jau lepnai dzīvošanai, praktiski visas mājiņas izīrē vienu vai divus
stāvus atpūniekiem. Sava artava horvātiem un laba iespēja lēti tikt pie
patīkama dzīvoklīša privātmājā. Arī Nin gandrīz katrā mājā var izīrēt savu stāvu ar atsevišķu ieeju. Paši
horvāti izpalīdzīgi un laipni, pārsvarā
runā vāciski, saprot krieviski, bet to neizrāda.
Ja nepūš, var apceļot Dalmācijas skaistos nostūrus. Apkārt
Nin vienas dienas braucienā ir ko redzēt.
Dalmācijas otrā lielākā pilsēta Zadara atrodas padsmit
kilometru attālumā.Veca, mīlīga romiešu pilsēta, iejozta vecpilsētas mūros.
Zadarā atrodas vienīgās jūras ērģeles pasaulē-horvāti asprātīgi sabūvējuši
lielu izstrumentu, ko darbina jūras viļņi.Skaņa diezgan drūma, bet iespaidīga.
Var doties izbraucienā ar kuģīti uz Kornati arhipelāgu ( UNESCO
mantojums) veselas dienas garumā par cenu, kas pie mums atbilst izbraucienam pa
Liepājas kanālu.Uz kuģīša horvāti cienā ar rakiju, vietējo vīnu, kamēr peldies
sālsezerā , klāj labas pusdienas.
Tieši iepretī Nin pilsētai atrodas Velebitu klinšu parks
Paklenica.Ja kādam kaitotājam papildus hobijs ir alpīnisms, laipni lūgti !
Papildus ieejas biļetei nepieciešami labi apavi un fiziskā izturība.
Dalmācijas galvaspilsēta Splita no Nin atrodas stundas
braucienā pa perfektu bāni. Pilsēta – tūristu paradīze, ļoti līdzīga Itālijas
pilsētām, te dzimis romas imperators
Diokletāns un te arī aizgājis pensijā un dzīvojies pa savu lielo pili. Izrādas,
ka pensijā viņa hobijs bijis kāpostu
audzēšana.
Tikai desmit kilometrus no Splitas atrodas sena Adrijas
jūras pirātu pilsētiņa Omiš.
Obligāti jāuzkāpj vecajā pirātu cietoksnī augstu klintīs,
skats uz jūru un klintīm ir tā vērts.
Horvātija atrodas kaimiņos Itālijai, tādēļ arī virtuve ir
līdzīga, daudzos krogos šefpavāri ir itāļi. Ēd to pašu ko itāļi-pasta, picas,
lazanja..Augļi aug visās malās, to laikam neredz tikai veikalu īpašnieki, jo
cenas nav no zemākajām. Arī jūras veltes restorānos var nobaudīt par cenu, ko
notiekti prasītu Sahāras tuksneša vidū, nevis krodziņā blakus jūrai.
